Tatjana Ivanovna gāja pēc mazmeitiņas ārkārtīgi laimīga. Smaids nepameta viņas seju, acis spīdēja, bet papēži pa trotuāra flīzēm klaudzēja gluži kā jaunībā.
⠀
Tatjana Ivanovna gāja pēc mazmeitiņas ārkārtīgi laimīga. Smaids nepameta viņas seju, acis spīdēja, bet papēži pa trotuāra flīzēm klaudzēja gluži kā jaunībā.Tam bija iemesls: viņa beidzot bija ieguvusi pati savu dzīvokli. Dzīvoklis bija jaunā mājā, plašs, gaišs, lai arī vienistabas.
LASI VĒL: Dēls ar sievu nevēlējās ēst pie viena galda ar gados veco tēvu. Četrgadīgs zēns sniedza mācību, kura iemācīja viņiem cienīt vecākos
Tiesa, viņai nācās ilgi krāt, gandrīz divus gadus, jo nauda, ko saņēma par ciema mājas pārdošanu, pietika tikai pusdzīvoklim. Nedaudz palīdzēja meita, bet Tatjana Ivanovna cieši apsolīja viņai naudu atdot. Viņa ar znotu ir jauni, viņiem naudu vajag vairāk, bet viņa izdzīvos arī ar pusi pensijas. ⠀
Mazmeitiņa – otrklasniece viņu sagaidīja hallē. Viņa nopriecājās, ieraugot vecmāmiņu, uzticami izstiepa viņai silto plaukstiņu un viņas sāka iet atpakaļ.
Astoņus gadus vecā mazmeitiņa ir septiņdesmit gadus vecās Tatjanas Ivanovnas vienīgais prieks. Meita vēlu piedzemdēja, gandrīz četrdesmit gados, un tagad trīc par viņu. Bērna dēļ arī māti pie sevis atsauca. Un, lai arī aizbraukt no savām mājām viņai negribējās, Tatjana Ivanovna nolēma palīdzēt meitai. Viņa paliek ar mazmeitiņu, līdz atnāk vecāki, pēc tam iet pie sevis, savā ērtajā stūrītī, lai arī dzīvokli uzreiz noformēja uz meitas vārda, bet tā ir tikai formalitāte: maz kas var notikt. Paskat, kā vientuļus vecus cilvēkus apmāna krāpnieki!
⠀
— Vecmāmiņ, – pārdomas pārtrauca Maša, – bet mamma teica, ka tevi atdos veco ļaužu pansionātā.
⠀
— Kādā pansionātā? — pārjautāja Tatjana Ivanovna, sajūtot, kā pār muguru pārskrien auksti drebuļi.
⠀
— Nu tur, kur vecmāmiņas un vectētiņi dzīvo. Mamma teica, ka tev tur nebūs garlaicīgi.
⠀
-Bet es negribu uz turieni, es gribu uz sanatoriju, – pateica Tatjana Ivanovna satraukusies, un nespējot noticēt savām ausīm.
⠀
— Vecmāmiņ, tu mani tikai nenodod – palūdz mazmeitiņa. – Šo mammas un tēta sarunu es noklausījos. Mamma vēl teica, ka jau ir sarunājis ar kaut kādu tanti, bet tevi uzreiz tā neatdos, bet, kad es vēl nedaudz paaugšos.
⠀
— Nenodošu, mana mīļā, – apgalvoja Tatjana Ivanova, atverot dzīvokļa durvis. – Es kaut kā slikti jūtos, galva griežas, un kājas neklausa. Es atgulšos, bet tu pati pārģērbies.
Šķir nākošo lapu un lasi tālāk